Omega-3 ir polinepiesātināto taukskābju (PUFA) klase. Ir zināms, ka PUFA kopumā veicina sirds un asinsvadu sistēmas veselību. Ir trīs galvenie omega-3 veidi: alfa-linolēnskābe (ALA), eicosapentoēnskābe (EPA) un dokosaheksoēnskābe (DHA).
Omega-3 ir nozīmīga loma organismā kā fosfolipīdu sastāvdaļām, kas veido šūnu membrānu struktūras. Īpaši augsts DHA līmenis ir acu tīklenē, smadzenēs un spermā. Papildus to strukturālajai lomai šūnu membrānās, omega-3 (kopā ar omega-6) nodrošina enerģiju organismam, un tās izmanto eikozanoīdu sintēzei. Eikozanoīdi ir tādas molekulas, kuru ķīmiskā struktūra ir līdzīga taukskābēm, no kurām tie iegūti; tām ir plašas funkcijas sirds un asinsvadu, plaušu, imūnsistēmas un endokrīnās sistēmās.
ALA ir sastopama augos un to eļļās – saulespuķu, kokvilnas, sojas, kaņepju, linu, ķirbju sēklu, vīnogu kauliņu, melno ķimeņu, sinepju, rīcineļļās. Mūsu organismā tā netiek sintezēta pati,tāpēc tā ir svarīga neaizstājamā taukskābe (agrāk tika uzskatīts kā vitamīns F) un, līdzīgi kā ar mikroelementiem, ir jāuzņem ar pārtiku. ALA organisms var pārvērst par EPA un DHA, tomēr ir zinātniski pierādīts, ka pie noteiktiem fizioloģiskiem stāvokļiem šis process nenodrošina pilnvērtīgu un sabalansētu EPA un DHA daudzumu mūsu organismā. Ziņotais lielums ir mazāks par 15% sintezētā EPA un DHA.
DHA un EPA ir zivju un krila eļļas sastāvā, tomēr sākotnēji tās sintezē mikroaļģēs. Tālāk fitoplanktons barojas ar mikroaļģēm, bet zivis barojas ar fitoplanktonu un uzkrāj taukskābes savos taukaudos.
Atsauksmes
There are no reviews yet.